Nedaudz vēsāks laiks saglabāsies vietām piekrastē. Zemākā gaisa temperatūra gaidāma Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, kur Kolkā termometra stabiņš, visticamāk, nepakāpsies augstāk par +14 grādiem.

Nokrišņi nav gaidāmi, pārsvarā spīdēs saule, vairāk mākoņu saglabāsies Vidzemē. Pūtīs neliels dienvidu vējš, piekrastē iegriezīsies jūras brīze.

Rīgā mākoņu daudzums dienas gaitā samazināsies. Pūšot lēnam dienvidu vējam, gaiss iesils līdz +23 grādiem. Rīgas līča piekrastē gaidāma ziemeļu vēja iegriešanās, līdz ar to gaisa temperatūra būs par dažiem grādiem zemāka, ūdens temperatūra būs aptuveni +15 grādu.

Gaidāma visai augsta ultravioletā radiācija, tādēļ dienas vidū, kad saules stari ir visspēcīgākie, nav vēlams ilgstoši uzturēties saulē. Cilvēki ar jutīgu ādu var iegūt apdegumus 20 minūšu laikā.

Laikapstākļus Latvijā nosaka anticiklons ar centru virs Kazahstānas un Krievijas.

Plkst.8.30 trasē dosies pusmaratona – 21,097 km un maratona – 42 195 km – distances dalībnieki, savukārt plkst.11.30 trasē dosies 10km distances skrējēji un plkst.12.30 – 5 km distances dalībnieki.

Visās distancēs ir noteikts laika limits: maratona distancei – sešas stundas, pusmaratonam – trīs stundas, 10 km distancei – divas stundas, 5 km distancei – stunda un 30 minūtes.

Līdz 18.maijam sacensībām bija reģistrējušies ap 18 000 dalībnieku no 59 valstīm. Vislielākā atsaucība un dalībnieku skaits ir 5km distancē – vairāk nekā 10 000 dalībnieku.

Visplašāk «Nordea Rīga maratonā» pārstāvēta Latvija – vairāk nekā 16 000 dalībnieku, otra plašāk pārstāvētā ar 300 dalībniekiem ir Somija, tad ar mazāku dalībnieku skaitu seko Igaunija, Lietuva, Vācija, Lielbritānija, Itālija. Mazāk nekā 100 dalībnieku pārstāvēs Franciju, Norvēģiju, Zviedriju.

Sacensību laikā transporta kustība trasē būs pārtraukta vai stingri ierobežota (kontrolēta). Satiksme trasē tiks slēgta no plkst. 8 līdz 14.45. Satiksmes regulēšanā tiks iesaistīti visi atbildīgie Rīgas pilsētas dienesti.

Līdz plkst.19 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī uz Vanšu un Dienvidu tilta, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

No plkst.8 līdz 14.45 slēgs transportlīdzekļu satiksmi maratona skrējiena maršrutos.

Maratona skrējiens sāksies 11.novembra krastmalā, tālāk skrējējiem tiks atvēlēta Eksporta iela, Elizabetes iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Vanšu tilts, pagrieziens pie Slokas ielas, Vanšu tilts, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris, Kaļķu iela, tālāk maratona distance turpināsies pa 11.novembra krastmalu, Krasta ielu, Dienvidu tiltu, apgriezīsies pie Bauskas ielas un vedīs pār Dienvidu tiltu, tālāk pa Krasta ielu, 11.novembra krastmalu cauri starta zonai uz Eksporta ielu, Katrīnas ielu, Pētersalas ielu, Ganību dambi, apgriezīsies pie Lugažu ielas atpakaļ uz Ganību dambi.

Tālāk skrējēji virzīsies pa Pulkveža Brieža ielu, Elizabetes ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Hanzas ielu, Skanstes ielu, Mālpils ielu, Grostonas ielu, Jāņa Daliņa ielu, Skanstes ielu, Zirņu ielu, Vesetas ielu, Hanzas ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Lāčplēša ielu, Baznīcas ielu, Elizabetes ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, tālāk pār Vanšu tiltu uz Ķīpsalas ielu, kur maršruts turpināsies pa Enkuru ielu, Ogļu ielu, Matrožu ielu, Zvejnieku ielu un no Ķīpsalas ielas pa Vanšu tiltu vedīs Pārdaugavas virzienā, kur apgriezīsies pie Slokas ielas un pa Vanšu tiltu vedīs atpakaļ uz Krišjāņa Valdemāra ielu, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri, Kaļķu ielu, kur noslēgsies 11.novembra krastmalā.

Pusmaratona skrējiens sāksies 11.novembra krastmalā, un tālāk skrējēji dosies pa Eksporta ielu, Elizabetes ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu pār Vanšu tiltu, apgriezīsies pie Slokas ielas un atkal pār Vanšu tiltu atgriezīsies Daugavas labajā krastā, kur turpināsies pa Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri, Kaļķu ielu, 11.novembra krastmalu, Krasta ielu, tad pār Dienvidu tiltu, kur apgriezīsies pie Bauskas ielas, atkal šķērsos Dienvidu tiltu pretējā virzienā un pa Krasta ielu skries līdz finišam 11.novembra krastmalā.

Arī desmit kilometru skrējiens sāksies 11.novembra krastmalā, bet tālāk tas notiks pa Eksporta ielu, Katrīnas ielu, Pētersalas ielu, Pulkveža Brieža ielu, Elizabetes ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, tālāk pār Vanšu tiltu, kur apgriezīsies pie Slokas ielas, tad atpakaļ pār Vanšu tiltu uz Krišjāņa Valdemāra ielas, un pa Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri un Kaļķu ielu skrējēji nonāks finišā 11.novembra krastmalā.

Piecu kilometru skrējiens no 11.novembra krastmalas vedīs pa Muitas ielu un Citadeles ielu pār Vanšu tiltu, kur apgriezīsies pie Slokas ielas un atpakaļ pa Vanšu tiltu pa Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri un Kaļķu ielu vedīs uz finišu 11.novembra krastmalā.

No plkst.8 līdz plkst.14.45 nepieciešamības gadījumā tiks organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Kronvalda bulvāra posmā no Muitas ielas līdz Elizabetes ielai, Doma laukumā, Skanstes ielas posmā no Hanzas ielas līdz Zirņu ielai, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai, Eksporta ielas posmā no Rīgas pasažieru ostas līdz Hanzas ielai, kravas transportlīdzekļu un tūristu autobusu izbraukšanai un iebraukšanai ostas teritorijā, kā arī Reimersa ielā posmā no Kalpaka bulvāra līdz Raiņa bulvārim. 

Bulgārijas policija atklājusi vērienīgu naudas viltošanas tīklu, konfiscējusi viltotas eiro banknotes miljons eiro (aptuveni 702 800 latu) apmērā un apturējusi divu nelikumīgu spiestuvju darbību, piektdien paziņojusi policija.

Operācijas laikā arestētas deviņas personas, kas tiek turētas aizdomās par naudas viltošanu.

Ceturtdien Sofijā tika aizturēts kāds 45 gadus vecs bulgārs, pie kura tika atrastas 10 000 viltotu 100 eiro banknošu. Nedaudz vēlāk Sofijā un vēl divās pilsētās – Kjustendilā un Veliko Tarnovā – tika arestētas vēl astoņas personas.

Sofijā un Veliko Tarnovā tika atklātas arī divas dzīvokļos ierīkotas nelegālas spiestuves, kurās tika konfiscētas viltotas vīzas, automašīnu reģistrācijas dokumenti, diplomi un dažādu Bulgārijas institūciju zīmogi.

Pārmeklējot abus dzīvokļus, tika atrastas arī viltotas banknotes ar nominālu no 50 līdz 200 eiro, kā arī 100 ASV dolāru banknotes, paziņojusi policija.

Publicēts: 15.04.2012 10:31 [_-0:⁺⁰]
Atslēgvārdi: Bulgārija, naudas viltošana, policija

Lasiet vēl

Bulgārija

Publisko Volgā nogrimušās «Bulgārijas» apkalpes liecības; tiesas sēdē šoks 15.02.2012 15:39

Bulgārijā pirmo reizi 20 gadu laikā pilnībā aizsalusi Donava 13.02.2012 14:33

naudas viltošana

Par viltotu 100 eiro banknošu izplatīšanu Rīgā aiztur trīs vīriešus 05.04.2012 13:03

Aiztur naudas viltotājus 15.12.2011 10:47

policija

Polijas pilsonis Rīgā mēģina piekukuļot ceļu policistu 15.04.2012 10:27

Aiztur jauniešus, kuri mēģina nodedzināt veikala dekoratīvo sētu 15.04.2012 09:58

Pašlaik Vidzemes partijai nav aktīvas sadarbības ar kādu citu politisko partiju reģionos vai Saeimā. Līdzīgi kā citiem politiskajiem spēkiem, iestājies nogaidīšanas periods, kas varētu beigties, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aģentūrai LETA pastāstīja partijas priekšsēdētājs Rūjienas mērs Guntis Gladkins.

Pirms pašvaldību vēlēšanām būs lielākas aktivitātes, jo lielās partijas gribēs savas pārstāvniecības un sadarbības partnerus reģionos. Arī no pašvaldību vadītājiem pašlaik liela aktivitāte neesot jūtama – daļa dibina savas partijas, piemēram, Valmierā, bet lielākā daļa vienkārši nogaida, situāciju raksturo Gladkins.

Rūjienas mērs piekrīt Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājam Dagnim Straubergam, kas iestājies partijā “Reģionu alianse”, ka reģionu partijām būtu jāapvienojas, tomēr šis jautājums jāskata plašākā kontekstā. Jautājums ir par partiju vadību – kas varētu vadīt apvienoto reģionu partiju. Visticamāk, šis jautājums būs jārisina ap Saeimas vēlēšanu laiku, kurās reģionu partijas kopīgi varētu startēt.

LETA jau ziņoja, ka Vidzemes partija tika nodibināta 2011.gada 23.jūlijā. Tās dibināšanu bija apliecinājuši 243 Latvijas pilsoņi. Par partijas priekšsēdētāju ievēlēts Rūjienas mērs Guntis Gladkins, bet bijušais tautpartijietis Krauklis kļuvis par viņa vietnieku. Par Vidzemes partijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts arī Alūksnes uzņēmējs Egīls Josts.

Pēc Vidzemes partijas dibināšanas kā iespējamie sadarbības partneri tika izvirzītas trīs partijas – Zatlera reformu partija, apvienība “Vienotība” un Zaļo un zemnieku savienība. Pirmsvēlēšanu gaisotnē sadarbība neizveidojās.

Ziņu aģentūra LETA

Latvijas likumdošana paredz, ka par vienu un to pašu pārkāpumu nedrīkst piemērot vienlaicīgi administratīvo sodu un saukt pie kriminālatbildības. Ievērojot to, ka Valsts policijā ir ierosināts kriminālprocess par faktu, ka no Līgatnes dabas takām izmuka lācene, kas pēc tam tika nošauta, Dabas aizsardzības pārvalde visus līdz šim savāktos materiālus nodevusi policijas rīcībā, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktores vietniece Gita Strode.

Ja Valsts policija, izskatot lietu, secinās, ka lietā nav saskatāmas krimināla pārkāpuma pazīmes, un lietu izbeigs, tad, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasības, Dabas aizsardzības pārvalde lēmumu par administratīvā soda piemērošanu un apmēru pieņems mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.

“Jebkura lieta ir jāizskata atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un fakts, ka sabiedrībā patlaban valda naidīgs noskaņojums pret “lāča slepkavu”, nenozīmē, ka notiks linča tiesa. Ievērojot to, ka lieta tiek izmeklēta policijā, Dabas aizsardzības pārvalde izmeklēšanas detaļas atklāt nedrīkst,” pauda Strode.

Jau ziņots, ka Cēsu policijas iecirknī sākts kriminālprocess par Līgatnes dabas taku lācenes Mades nošaušanu.

22.aprīlī Cēsu iecirknī reģistrēts pārbaudes materiāls par lācenes Mades izbēgšanas faktu no voljera Līgatnes dabas takās. 8.maijā policijā saņemts iesniegums, kurā minēti vairāki apstākļi, kas norāda uz iespējamām noziedzīga nodarījuma pazīmēm saistībā ar lācenes Mades nošaušanu. Saņemtais iesniegums pievienots sākotnējam pārbaudes materiālam, un, izvērtējot materiālus to kopumā, 9.maijā pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu pēc Krimināllikuma 19.nodaļas par noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā.

Izmeklēšana laikā tiks izvērtēta Līgatnes dabas taku atbildīgo amatpersonu iespējamā nolaidība, pildot darba pienākumus, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Pēc lācenes Mades izmukšanas no Līgatnes dabas taku lāču voljera aprīļa beigās mēģināja izlauzties ārā arī lāči Mikus un Puika. 1.maijā, izvērtējot visas iespējas, iesaistītie dienesti lēma, ka lāču puikas tiks pārvesti uz Ķekavas novadā esošo dzīvnieku patversmi “Mežavairogi”, kas lāčiem kļūs par pagaidu mājvietu.

Kā aģentūrai LETA prognozēja mediķi, kas nodrošina medicīnisko palīdzību maratona laikā, saistībā ar šodien gaidāmo karsto laiku maratona dalībniekiem vislielākā nepieciešamība pēc mediķu palīdzības varētu rasties dienas vidū un pēcpusdienā, kad iekarsīs diena un maksimālā gaisa temperatūra sasniegs līdz plus 24 grādiem.

Mediķiem vislielākās bažas rada tieši 20-30 gadu veci maratona dalībnieki, kas, kā esot pierādījuši arī iepriekšējie gadi, dažkārt piedalās skrējienā fiziski nesagatavoti, nereti arī pēc iepriekšējās nakts uzdzīves.

Pēc mediķu sacītā, parasti maratona laikā palīdzība jāsniedz dalībniekiem, kas piedalās īsajos maratona posmos, jo tajos lielākoties piedalās mazāk pieredzējuši skrējēji, turpretī garās distances veicēji savas spējas un spēkus apzinās.

Jau ziņots, ka šorīt plkst.8.30 distancē devušies 1092 maratona un 2690 pusmaratona dalībnieki, – liecina informācija «Nordea Rīga maratons» mājaslapā.

Kopā šogad šajā maratonā piedalās 18 180 dalībnieki.

Vislielākā atsaucība ir 5 kilometru distancei, kurā dosies 10 973 cilvēki, savukārt 10 km distancē – 3 425 cilvēki.

7638 skrējiena dalībnieku ir sievietes, 8713 – vīrieši.

Jau ziņots, ka šogad lielākajā maratonā Baltijā Rīgā piedalīsies vairāk nekā 18 000 skrējēju, tostarp vairāk nekā 1850 dalībnieku no 59 pasaules valstīm.

Aktīvākie ārvalstu skrējēji ir somi – vairāk nekā 300 dalībnieku, kā arī Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Lielbritānijas un Itālijas pārstāvji.

Šogad pirmo reizi «Nordea Rīgas maratons» startēs ar Starptautiskās vieglatlētikas federācijas (IAAF) piešķirto Bronzas līmeņa kvalitātes zīmi, kļūstot par pirmo maratonu Ziemeļeiropā ar augsto kvalitātes novērtējumu. 

Rīgas apgabaltiesā notika piektā tiesas sēde patlaban atstādinātā Finanšu ministrijas ierēdņa Vladimira Vaškeviča kukuļdošanas krimināllietā, taču lietas izskatīšana pēc būtības joprojām netika sākta, jo neizlemti vēl palikuši vairāki procesa dalībnieku pieteiktie lūgumi.

Kā informēja Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska, aizstāvji bija pieteikuši lūgumus, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu atklātā procesā. Atklātas tiesas sēdes bija lūdzis arī pats apsūdzētais.

Tomēr, pēc Kvatkovskas atstāstītā, tiesa «pauda viedokli», ka lieta ir izskatāma aiz slēgtām durvīm. Tikmēr neizlemti vēl palika vairāki citi aizstāvju pieteiktie lūgumi.

Nākamā tiesas sēde Vaškeviča kukuļņemšanas lietā plānota 23.aprīlī plkst.10.

Vaškevičam četri advokāti

Kā ziņots, Vaškeviču šajā tiesas procesā kopumā aizstāv četri advokāti – Kvjatkovska, Juris Dzelme, kā arī cilvēktiesībās specializējusies advokāte no Francijas Kristīne Krīgere un Latvijā praktizējošs advokāts Valērijs Ickevičs. «Situācija attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu šajā gadījumā ir diezgan skarba, līdz ar to nācās iesaistīt arī eksperti no Strasbūras [..], kura specializējas tieši cilvēktiesību jautājumos,» iepriekš komentēja Kvjatkovska.

Viņa norādīja, ka prokuratūra joprojām nepilda likumu un tiesas lēmumu, proti, tā nav izsniegusi Vaškevičam kriminālprocesa materiāliem pievienotos datu diskus ar audio un video ierakstiem, tādējādi šo ierakstu saturs apsūdzētajam un viņa aizstāvjiem aizvien neesot zināms. Tas advokātiem liedz īstenot Vaškeviča aizstāvību, uzsvēra Kvjatkovska.

Advokāte Krīgere mēģināšot risināt problēmu ar lietas materiālu neizsniegšanu, turklāt viņa jau esot identificējusi arī kādu citu iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu pret Vaškeviču – to, ka lietas izskatīšana tiesā noteikta slēgtā procesā.

Apsūdzēts par kukuļdošanu lielā apmērā

Kā ziņots, Vaškevičs šajā kriminālprocesā ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas – par kukuļdošanu atkārtoti vai lielā apmērā, vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Likumā paredzētais sods par šādu noziedzīgu nodarījumu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Lēmumu par Vaškeviča kukuļdošanas lietas nodošanu tiesai prokuratūra pieņēma pērn 21.septembrī. Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja prokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne, šis ir viens no diviem kriminālprocesiem, kas tika sākti pēc kukuļošanas konstatēšanas un lietas sadalīšanas. Otrs process, kas tika sākts saistībā ar SIA «Kravu termināls» un SIA «Kravu serviss» amatpersonu rīcību, tika nodots izmeklēšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldē.

Jau ziņots, ka 2011.gada augustā Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Arvis Miglāns, izvērtējot lietā savāktos pierādījumus, atzina tos par pietiekamiem, lai Vaškeviču sauktu pie kriminālatbildības par kukuļdošanu.

Kukuļos gandrīz 43 tūkstoši latu

Kā skaidroja Pakalne, pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus, proti, 2010.gada 26.decembrī 23 700 eiro (16 656 latus) un 2400 latus, šā gada 26.janvārī 1580 eiro (1118 latus) un 1500 latus, un 30.janvārī viņš nodevis naudu 27 600 eiro (19 397 latus) un 1700 latus. Kopumā kukuļos nodotā summa ir 52 880 eiro (37 164 lati) un 5600 latu.

Saskaņā ar apsūdzību 2011.gada 31.janvārī Vaškevičam pēc viņa lūguma VID amatpersona uzrādīja VID Muitas pārvaldes Inspekcijas daļas Riska vadības nodaļas pārbaudes lietu par SIA «Kravu termināls». Pēc iepazīšanās ar pārbaudes lietas materiāliem Vaškevičs paņēma no šī pārbaudes materiāla astoņas lapas par «Kravu termināla» noformētajām alkoholisko dzērienu kravām, pēc kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Vaškeviču aizturēja.

Kā liecina apsūdzība, kukuli Vaškevičs VID amatpersonai deva, lai tā kukuļdevēja un viņa pārstāvētās personas interesēs ietekmētu VID lietvedībā esošās pārbaudes lietas izskatīšanas procesu, tās rezultātā nodrošinātu tām labvēlīgu lēmumu pieņemšanu un nekonstatētu pārkāpumus konkrēta uzņēmuma darbībā, kā arī VID struktūrvienības neveiktu pārbaudes attiecībā uz konkrētām personām un uzņēmumiem, kuru intereses pārstāv kukuļdevējs. Izmeklēšanas materiāli liecina, ka VID amatpersonai šie kukuļi doti arī par citām darbībām, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, muitas administrēšanas jomā un nodokļu nomaksas kontrolē.

Naktī uz 2011.gada 1.februāri KNAB veica kratīšanu Vaškeviča kabinetā, kur tika izņemti atsevišķi dokumenti, kā arī viņa darba dators. Sākotnēji Vaškevičam kā drošības līdzeklis šajā kriminālprocesā tika piemērots apcietinājums, kas vēlāk tika grozīts pret citiem drošības līdzekļiem, un pēc drošības naudas samaksāšanas Vaškeviču no apcietinājuma atbrīvoja.

Uzreiz pēc atbrīvošanas no apcietinājuma intervijā interneta portālam «Kriminal.lv» Vaškevičs atzina, ka nav vainojams viņam uzrādītajās apsūdzībās, tāpēc viņš kā cilvēks, kurš labi pārzinot operatīvo darbību un izmeklēšanas procesu, palīdzēs šīs lietas izmeklētājiem noskaidrot patiesību.

Kriminālprocesu uzraugošais prokurors Miglāns pēc Vaškeviča apcietināšanas teica, ka kukuļi augstai VID amatpersonai doti vairākkārt. Kriminālprocess esot sākts 2011.gada janvārī, un izmeklēšanas laikā veiktas vairākas operatīvās darbības, tostarp fiksēts, ka Vaškevičs atkārtoti dod kukuļus.

Prokurors iepriekš bija ļoti atturīgs, atbildot uz jautājumiem par iespējamo kukuļu saņēmēju, tomēr viņš norādīja, ka tā ir augsta VID amatpersona, kuras pakļautībā atrodas vai vismaz atradās operatīvie darbinieki. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecināja, ka kukulis, iespējams, dots VID ģenerāldirektora vietniekam muitas jomā Tālim Kravalim. Viņš gan aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka nevar apstiprināt šo informāciju, un no sīkākiem komentāriem atturējās.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka izmeklētāji ierakstījuši vismaz vienu Vaškeviča un Kravaļa sarunu, kas notikusi netālu no VID ēkas. Portāls «Pietiek.com» iepriekš vēstīja, ka Kravalim piemērota liecinieka aizsardzība.

Kā ziņots, pērn 21.oktobrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa Vaškeviču atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā. Par to tiesa atstādinātajam ierēdnim piesprieda divu gadu cietumsodu, bet pēc sprieduma nolasīšanas viņš vēl apcietināts netika. Savukārt apsūdzībās pēc citiem Krimināllikuma pantiem Vaškeviču tiesa attaisnoja.

Minētais spriedums vēl nav stājies spēkā, jo tas ir pārsūdzēts.

Svētdien BK Ventspils un VEF basketbolisti aizvadīs piekto Latvijas Basketbola līgas finālspēli. Komandas atkal spēlēs Rīgā, bet sērijā ar 3:1 vadībā joprojām ir rīdzinieki. Mača sākums pulksten 17.

Sērijas pirmās divas spēles noslēdzās ar pārliecinošām VEF basketbolistu uzvarām, bet trešajā mačā beidzot pamodās arī kurzemnieki. Trešajā ceturtdaļā piedzīvojuši kārtējo vājuma brīdi, ceturtajā Gundara Vētras padotie savāca spēku un pašcieņas paliekas, un tomēr atjaunoja mača intrigu. Varēja arī uzvarēt, tomēr galu galā sanāca zaudējums pagarinājumā 102:107.

Lielāko daļu ceturtā mača Ventspilī spēlēja tikai BK ″Ventspils″, bet šoreiz visai veiksmīga pakaļdzīšanās padevās VEF spēlētājiem. Ar asu un agresīvu aizsardzību viesi 24 punktu deficītu sadeldēja līdz četriem punktiem, tomēr ventspilnieki nosargāja savu pirmo uzvaru sērijā – 97:90. Pirmo reizi sērijā un pirmo reizi kopš fantastiskās uzvaras pār ″Roanne Basket” Olimpiskā centra ″Ventspils″ basketbola halle varēja skandēt ″Malači!″

Pēc mača Vētra runāja par oriģinālām motivācijas metodēm, piemēram, aicinot komandu nepieļaut savas zāles tīkliņa nogriešanu. Savukārt Ramūnam Butautam bija jārunā par attieksmi: ″Laikam jau spēlētāji gaidīja, ka uzvara nāks viegli. Kā lietuviešu parunā par cilvēku, kas sēž un gaida, kad ceptās vistas pašas lidos mutē un viņam tās atliks tikai norīt. Šādās sērijās nekas nenāk viegli.″ VEF treneris par nopietnu attieksmi runāja pēc katras mača, bet pēdējās divās spēlēs iedarbīgāki tomēr bijuši ventspilnieku vārdi par tīkliņu, karogu un šampaniešu laistīšanu uz grīdas, kurā visu sezonu paši lējuši sviedrus.

Tā kā nav nekā jauna šajā sērijā – uzvarēs tas, kurš vairāk to vēlēsies un gribēs tam atdot visus spēkus. Sērijas laikā nu jau abām komandām bijuši vājuma brīži. Kam to turpinājumā izrādīsies mazāk, tas virs galvas cels čempionu kausu. Jāatgādina, ka ventspilniekiem uzvaras izcīnīšanai čempionātā būs jāpārraksta Latvijas basketbola vēsture. Starp citu, šāda motivācija Kurzemes kluba spēlētājiem vēl nav piedāvāta.

Šā gada janvārī, martā un aprīlī gaisa temperatūra valstī kopumā bija aptuveni grādu augstāka par ilggadējo vidējo rādītāju, savukārt februāris bija četrus grādus aukstāks nekā parasti. Nokrišņu daudzums gada pirmajos četros mēnešos bija lielāks par normu.

Arī pagājušā gada februārī gaisa temperatūra bija četrus grādus zemāka par daudzu gadu vidējo rādītāju, visi pārējie mēneši bija siltāki par normu. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,3 grādi, kas ir pusotru grādu virs normas, 2011.gads bija septītais siltākais Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Septiņos mēnešos nokrišņu daudzums bija mazāks nekā ierasts, tomēr gada kopējais nokrišņu daudzums valstī vidēji bija 690 milimetru – četrus procentus virs normas.

Savukārt 2010.gads Latvijā bija aukstākais šajā gadsimtā – tā vidējā gaisa temperatūra bija +5,6 grādi jeb divas grāda desmitdaļas zem normas. Tomēr 2010.gada vasara ar vidējo gaisa temperatūru +18,4 grādi bija pati siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, īpaši karsts laiks valdīja jūlijā – mēneša vidējā gaisa temperatūra bija piecus grādus augstāka nekā ierasts. Turpretī 2010.gada janvāris bija septiņus, decembris – četrus grādus aukstāks par normu.

Pēdējo sešu gadu laikā tikai 15 mēnešos gaisa temperatūra bijusi zemāka par ilggadējo vidējo rādītāju, savukārt 55 mēneši bijuši siltāki par normu. Februāris pēdējos gados kļuvis vidēji par grādu aukstāks, savukārt marts, aprīlis, jūlijs, novembris un decembris kļuvis par vidēji diviem grādiem siltāks, pārējo mēnešu vidējā gaisa temperatūra, salīdzinot ar pagājušo gadsimtu, paaugstinājusies aptuveni par grādu.

Laiks kļuvis arī mitrāks – pēdējos piecos gados nokrišņu daudzums bijis lielāks par normu. Augusts bijis vidēji 25 milimetrus lietaināks par normu, bet janvāra, oktobra un decembra nokrišņu daudzums audzis par 13-19 milimetriem. Savukārt aprīlī un septembrī nokrišņu daudzums pēdējā piecgadē bijis attiecīgi par 9 un 12 milimetriem mazāks nekā agrāk.

Pagājušajā diennaktī reģistrēti 47 satiksmes negadījumi, no tiem 12 ar cietušajiem. Diennakti iepriekš 71 satiksmes negadījumā arī cieta 14 cilvēki.

Rīgā, Dzelzavas ielā automašīnas «Opel» vadītāja, 1971.gadā dzimusi sieviete sadūrās ar velosipēdistu, 2001.gadā dzimušu pusaudzi, kurš ar traumām ievietots slimnīcā.

Tukuma novada Džūkstē pagaidām nenoskaidrots autovadītājs ar automašīnu «BMW 730» izraisīja sadursmi ar automašīnu «Mazda 626». BMW vadītājs no notikuma vietas aizgāja, par negadījumu neziņojot policijai.

Rīgā, Jaunpils ielā, 1991.gadā dzimis automašīnas «Nissan» vadītājs uzbrauca 1992.gadā dzimušam gājējam, kurš pēc negadījuma ievietots slimnīcā.

Ropažu novada Zaķumuižā notika automašīnu «Ford», kuru vadīja 1940.gadā dzimis vīrietis, un «Volkswagen», kuru vadīja pagaidām nenoskaidrots vadītājs, sadursme, kurā cieta «Ford» vadītājs, kā arī divi 1991.gadā dzimuši jaunieši. Visi cietušie ievietoti slimnīcā.

Savukārt automašīnas «Volvo» sadursmē ar motociklu «Honda» cieta motocikla vadītājs, 1982.gadā dzimis vīrietis.

Rucavas novada Ķāķiščē pagaidām nenoskaidrots vadītājs, izvēloties nepiemērotu braukšanas ātrumu, netika galā ar automašīnas «Mitshubishi Galant» vadību, iebrauca pretējā braukšanas joslā, kur uzbrauca 1972.gadā dzimušam velosipēdistam. Pēc sadursmes automašīnas vadītājs no notikuma vieta aizbrauca, neziņojot par negadījumu.

Satiksmes negadījumā cieta velosipēdists, kurš nogādāts slimnīcā.